Mīti un patiesība par bruņrupučiem
Daudzu ļaužu priekšstatos bruņrupuči ir gauži lēnīgi, siltummīloši, nekaitīgi veģetārieši, kas Latvijā savvaļā nav sastopami. Turklāt tie tiek uzskatīti par visai izdevīgiem mājdzīvniekiem, jo ne rej, ne grauž čības un dzīvo simts gadu, tātad, atstājami mantojumā no paaudzes uz paaudzi. Kā tad nu šie dienvidnieciskie čammas var apdraudēt Latviju? Izrādās, vairums priekšstatu par bruņrupučiem ir maldīgi un šie dzīvnieki jau okupējuši Rīgas zoodārza rāpuļu ekspozīcijas un pārredzamā nākotnē to pašu grasās veikt arī ar Latvijas dīķiem un ezeriem.
Sauszemes bruņrupuči (Vidusāzijas, Grieķijas u.c.) tik tiešām ir lēnīgi, siltummīļi, veģetārieši. Turpretī ūdens bruņrupuči (Eiropas purva, sarkanausu, dzeltenausu, Kaspijas u.c.) ir visai veikli peldētāji un rāpotāji, kas galvenokārt pārtiek no dažādiem dzīvniekiem – zivīm, abiniekiem, gliemjiem. Šie bruņrupuči prot lieliski maskēties un dabā ir ļoti žigli un uzmanīgi. Un, atšķirībā no sauszemes bruņrupučiem, dažu sugu ūdens bruņrupuči (sarkanausu) Latvijā var arī veiksmīgi pārziemot, tātad – var kļūt par Latvijas faunas sastāvdaļu!  

Vai tiešām mājās vajadzīgs rupucis?
Līdz šim Latvijā savvaļā notverti jau sešu dažādu sugu bruņurupuči, bet tikai Eiropas purva bruņrupucis uzskatāms par Latvijas dabai raksturīgu (kaut reti sastopamu un apdraudētu) sugu. Acīgi ļaudis dabā notvēruši ne tikai no mājām pamukušus (vai atlaistus) Vidusāzijas un sarkanausu bruņrupučus, par kuru atrašanu speciālisti sen vairs nebrīnās, bet arī visai eksotiskos Ķīnas mīkstrupučus un Kaspijas bruņrupučus. Nu pie Liepājas notverts arī dzeltenausu bruņrupucis, un ir aizdomas, ka kādā Latvijas ūdenskrātuvē varētu mājot arī Amerikas ezeru bieds - kaimana bruņrupucis (krietnas mutesbļodas lielumā...).
Vainīga cilvēku neapdomība un zināšanu trūkums, par mājas mīluli izvēloties bruņrupuci. Gan legālais, gan „melnais” tirgus bruņrupučus piedāvā itin plašā izvēlē. Šos dzīvniekus bez lielām pūlēm var atvest arī no ārzemju ceļojumiem.
Bet! Sauszemes bruņrupucītis bieži vien izrādās pārāk lēnīgs, lai kļūtu par līdzvērtīgu rotaļu biedru bērniem. Savukārt ūdens bruņrupuči aug ātri, un drīz vien to turēšanai nepieciešams liels, dārgs akvārijs. Bez tam, šie ūdens plēsoņas spēj visai pamatīgi iekost barotājam pirkstā. Spilgts piemērs – sarkanausu bruņrupuči. Šīs sugas pārstāvjus divlatu lielumā par nieka naudu varēja (var) nopirkt teju vai katrā zooveikalā, saņemot solījumu, ka tie aug ļoti lēni. Bet, labi barots, rupucis jau pēc pieciem gadiem sasniedz plaukstas izmēru. Nu „modē” nākuši sarkanaušu radinieki dzeltenausu bruņrupuči.
Kad šie dzīvnieki kļūst par apgrūtinājumu, saimnieki nonāk dilemmas priekšā – palaist kādā ezerā vai arī nest uz zoodārzu.

Zoodārzs nav bruņrupuču patversme!
Fakti ir ļoti nepatīkami. Šobrīd Rīgas zoodārza improvizētajā „bruņrupuču patversmē” ir 20 sarkanausu bruņrupuči (dzimtene Amerika) un 12 Vidusāzijas bruņrupuči, no kā atteikušies saimnieki. Turklāt pēdējo gadu laikā desmitiem sarkanausu bruņrupuču iemidzināti, jo pārmērīgam dzīvnieku skaitam mītot nelielajā zoodārza karantīnas telpu baseinā, izplatījās slimības. Daugavpilī, Latgales zoodārzā, īpašā dīķī un ekspozīcijās šobrīd izvietoti vairāk kā 60 sarkanausu un pārdesmit dažādu citu sugu bruņrupuči. Diemžēl daļa šo dzīvnieku notverti Latvijas dīķos, ezeros un pļavās, viešot bažas, vai reālais svešzemju „okupantu” skaits jau nav sasniedzis biedējošus apmērus.
Zoodārzs nav bruņrupuču patversme, un tam vienkārši nav, kur izvietot simtu badīgu un plēsīgu rāpuļu. Bet tas ir jādara, jo svešzemju dzīvnieku nonākšana dabā ne tikai apdraud vietējās sugas - Eiropas purva bruņrupuču - nākotni, bet var arī sekmēt Latvijai neraksturīgu parazītu un slimību nonākšanu mūsu vidē. Un te nu sekas ir pilnīgi neprognozējamas…
Rīgas Zooloģiskais dārzs, apzinoties šos Latvijas dabas „piesārņošanas” draudus, apsver iespēju paplašināt savu „bruņrupuču patversmi” un, galvenais, uzlabot šo rāpuļu karantīnu, lai izslēgtu slimību un parazītu ievazāšanu. Rīgas zoodārzs un Latgales zoodārzs gribētu cerēt uz to, ka veiksmīgie bruņrupuču tirgotāji, zooveikali, šajā pasākumā ieguldītu kaut vai piecus latus no katra pārdotā rupucēna... , kā arī gaidīs citu uzņēmēju atbalstu bruņrupuču patversmju labiekārtošanā.
Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par katru savvaļā redzēto bruņrupuci. Lieliski, ja to izdotos nofotografēt vai noķert. Tā varbūt laimēsies atklāt kādu jaunu „iedzimtā” purva bruņrupuča atradni. Vai arī – atklāt septīto... astoto... devīto... eksotisko „okupantu” sugu.