Visas aktualitātes

Meklēt

Jūras zīriņi uzstāda jaunu pasaules rekordu!

Starptautiska zinātnieku komanda nākusi klajā ar atklājumu, ka jūras zīriņi pārspējuši paši sevi. Jau līdz šim šie nelielie putni bija sevi apliecinājuši kā visgarāko regulāro migrāciju veicēji no visiem dzīvniekiem. Tagad konstatēts: zīriņi veic apmēram divreiz garāku migrācijas ceļu, nekā uzskatīja agrāk!

draugiem.lv

Trīs ceļojumi uz Mēnesi

Jau plaši pazīstami kā garākās migrācijas veicēji no visiem pasaules dzīvniekiem, jūras zīriņi (Sterna paradisaea) tagad pierādījuši, ka nolido vidēji 70 900 km gadā savā regulārajā ceļojumā no pola uz polu. Tas ir divkārt lielāks rezultāts, jo līdz šim parasti uzskatīja, ka viņu rekords ir 40 000 km gadā. Jaunais pētījums liecināja, ka īsākais ceļš, ko gadā veica zīriņš, bija 59 500 km, bet garākais – 81 600 km.

Ņemot vērā, ka jūras zīriņu dzīves ilgums ir līdz 34 gadiem, viņi savā mūžā pieveic līdz 2.4 miljoniem km. Šis attālums ir līdzvērtīgs trim ceļojumiem turp un atpakaļ uz Mēnesi vai 60 reizēm, aplidojot zemeslodi.  

Superviegli ģeolokatori

Šo sensacionālo atklājumu britu zinātnieki sadarbībā ar Grenlandes, Dānijas, ASV un Islandes pētniekiem varēja veikt, pateicoties jauna veida ģeolokatoriem. Šīs ierīces jau labu laiku palīdzējušas izsekot lielāku dzīvnieku ceļus, kā piemēram, pingvīnu, roņu, albatrosu un zosu, taču tikai nesen tās tika izgatavotas tik niecīgā izmērā, lai varētu noderēt arī tādu vieglu putnu izpētē, kādi ir jūras zīriņi. Zīriņu garums ir 33-39 cm, bet svars tikai 86-127 g.

Zinātnieki piestiprināja 1.4 g smago ģeolokatoru 60 zīriņu kājām. Ierīce regulāri fiksē gaismas intensitāti, ko var izmantot, lai dienas laikā noteiktu divas ģeogrāfiskās atrašanās vietas.  

Līkloču ceļojums

Pētījums rādīja, ka zīriņi no Grenlandes migrēja uz Antarktīdas krastiem un pēc tam atpakaļ uz ligzdošanas vietām Grenlandē, veicot ceļu, kas praksē izrādījās divreiz garāks, nekā teorētiski varēja domāt. Noskaidrojās, ka putni neceļoja pa taisno uz dienvidiem, bet gandrīz mēnesi pavadīja jūrā – Ziemeļatlantijas okeānā. Domājams, ka zīriņi izmantoja šo pieturu, lai kārtīgi „uzpildītos” ar barību, pirms doties tālākos ūdeņos, kur tās ir ievērojami mazāk.

Pēc šīs pauzes putni turpināja migrāciju uz dienvidiem gar Āfrikas ziemeļrietumu krastu. Taču te zīriņu domu gājiens atkal pārsteidza zinātniekus. Kamēr puse putnu turpināja lidot uz dienvidiem, otra puse šķērsoja Atlantijas okeānu, lai virzītos pa paralēlu ceļu uz dienvidiem gar Dienvidamerikas austrumu krastu. Galu galā visi nonāca Dienvidu puslodes arktiskajos ūdeņos, kur pavadīja ziemeļu ziemas mēnešus.

Interesanti, ka mājupceļā zīriņi neizvēlējās pašu īsāko kursu uz Grenlandi. Tā vietā viņi izlidoja milzu S veida ceļojumu pa Atlantijas okeānu ziemeļu virzienā, kas prasīja vairākus liekus tūkstošus kilometru, kuri nebūtu jāveic, ja tie lidotu taisnā kursā uz savām ligzdošanas vietām Grenlandē.

Zinātnieki novērtē, ka ar šo pētījumu guvuši neticami detalizētu ieskatu migrējošo zīriņu uzvedībā, ko ar parastu novērošanu nebūtu iespējams sasniegt.

Apskaties vēl:

Carnikavā vēlas izveidot dzīvnieku patvērumu

Ražos pasaulē pirmo liftu suņiem ar lieko svaru

Suņi sāk šaut pa medniekiem



Dienas video

Top