Kad 1999. gadā atjaunotajā 18. gs. Hesterkūmas parkā, Somersetā (Anglija) pirmo reizi kopš 1700.-tajiem gadiem dīķī atkal tika ielaisti lepnie gulbji, nevienam nevarēja pat ienākt prātā traģiskie notikumi, kas tam sekoja. Par galveno vaininieku tiek uzskatīts gulbju tēviņš.

Viņa pirmā sieva tika atrasta ūdenī – izskatījās, ka vīrs to piebeidzis, lai gan viņa tolaik perēja mazuļus. Tā kā liecinieku nebija, gulbi iepazīstināja ar nākamo sievu. Otrā sieva viņam izperēja trīs gulbēnus, bet tiklīdz jaunie iemācījās lidot, viņi saulrietā aizlaidās kopā ar māti – uz neatgriešanos. Uz vīra kungu krita vēl smagākas aizdomas par ģimenes teroru, tomēr jau pēc trim nedēļām viņam tika sagādāta trešā sieva no tās pašas audzētavas, no kurienes viņš ieradās. Nepagāja ilgs laiks, kad pāris pašķīrās un savas dienas vadīja katrs savā dīķī, līdz nabaga trešā sieva nomira – it kā no depresijas... Lai gan viņas nāves apstākļi ir neskaidri, tomēr viss norāda uz vīra neciešamo raksturu.

Parka direktora Filipa Vaita pacietībai nu ir pienācis gals, un viņš nosaucis konkrēto gulbja eksemplāru savā dīķī par „rūgumpodu un zvērinātu vecpuisi”. Parka darbinieki ir atmetuši cerības atrast viņam pāri. „Apmeklētāji patiešām ir apbēdināti, kad redz gulbi vienu pašu, jo parastais priekšstats par gulbjiem ir tāds, ka viņi ir viens otram uzticams pāris. Šis nav tas gadījums - viņam bija trīs dažādas dzīvesbiedres, un attiecības neizveidojās,” sarūgtināts direktors.

Varmācīgs un aukstasinīgs slepkava vai arī dziļi nelaimīgs mīlestībā – kas ir šis Hesterkūmas gulbis? Neviens to nevar pateikt, tomēr Lielbritānijas vienīgais profesionālais gulbju audzētājs Deivs Vīlers nav pārliecināts, ka šis gulbis ir dzimis slepkava. „Manuprāt, viņš tikai tad nomierināsies, ja paliks vecpuišos,” domā Vīlers.
Tā nu slepkavnieciskā rakstura vai arī - uz tradicionālo ģimenes laimi nenoskaņotajam - gulbim nāksies pavadīt savas atlikušās dienas, lepnā vientulībā slīdot pa dīķa gludo virsmu. Un tajā viņš var vainot tikai sevi pašu – ja vispār vēlas kādu vainot.