Būrītis aktivitātēm un atpūtai
Ja ir vairākas šinšillas, tās var turēt vienā lielā, plašā būrītī, lai gan iespējams, ka viena dzimuma dzīvnieki var savstarpēji cīnīties. Kauties vai sadzīvot – tā ir katra dzīvnieka individuāla izvēle. Ja šinšillas tiek saliktas kopā, kamēr tās ir jaunas, vai pakāpeniski sapazīstinātas, kad ir vecākas, konflikts varētu izpalikt. Puikas un meitenes parasti sadzīvo labi.

Meklējot vietu būrītim istabā, jāņem vērā, ka šinšillu veselību negatīvi ietekmē caurvēji un tieši saules stari. Ir jāpadomā arī par mājiņu, kurā zvēriņš var paslēpties. Šinšilla novērtēs arī guļamtīklu, piekarinātu būrītī.

Būrim jābūt pietiekami plašam, lai tajā izvietotu kociņus dažādos līmeņos. Dzīvnieciņiem ir brīvi jāpārvietojas. Šinšillas labprāt lēkā un atpūšas uz kociņiem. Viņām arī nepieciešamas intensīvas nodarbes, tāpēc ieteicams liels (vismaz 38 cm diametrā) ritenis skriešanai; tam jābūt ar vienlaidus virsmu – dzīvnieciņu kājas un pirksti var viegli iesprūst caurumotā virsmā, bet astes sapīties riteņa spieķos. Tā kā šinšillas ir aktīvas un ziņkārīgas, tām vajadzētu nodrošināt arī iespēju ik pa laikam izlocīt kājas ārpus būra.

Būra pamatu noklāj ar skaidām, sīkakmeņiem vai smiltīm. Ļoti svarīga ir smilšukaste, kur šinšillas „peldas” – attīra savu kažociņu. Ja šinšillām nav iespējas uzņemt smilšu vannas, to glītais kažociņš kļūst nekopts, salipis.

Būrī jāievieto arī barības un dzirdināšanas trauks.  

Grauzēja vēderpriekam
Šinšillām ir ļoti jutīgs gremošanas trakts, kas var tikt viegli sagrauts, tāpēc īpaši svarīgi tām nodrošināt veselīgu uzturu. Viņas ēd un labi sagremo sausu zāli, bet nevar pietiekami pārstrādāt taukvielām, olbaltumvielām bagātu uzturu vai pārāk daudz zaļbarības. Kā pamatbarību katru dienu, vasarā un ziemā, šinšillu ēdienkartē jāiekļauj siens – granulu vai nepresētā veidā. Dienā viena šinšilla apēd ne vairāk, kā divas ēdamkarotes speciālās barības.

Ieteicams izvairīties šinšillām  dot jauktu barību, jo tad tās varētu atteikties no šķiedrvielām bagātajām granulām par labu rozīnēm un sēklām. Rozīnes vajadzētu ierobežot līdz vienai divām dienā, tāpat kā citu žāvētu augļu daudzumu. No riekstiem to bagātā tauku satura dēļ vērts atteikties. Lai gan šinšillas ēd un dzer maz, tomēr var pārēsties. Tas var izraisīt caureju, ilgākā periodā – diabētu. Savukārt olbaltumvielām bagāti produkti un siens (piemēram, lucerna) var izraisīt aknu problēmas, tāpēc jāierobežo.

Svaigus dārzeņus un augļus, kas ir ļoti sulīgi, nav ieteicams dot, jo tie var šinšillām uzpūst vēderu, kas tām var beigties pat fatāli. Papildus sausajai barībai šinšillām dod burkānu, ķirbju, kabaču, ābolu un kāpostu gabaliņus. Vasarā šinšillām var dot arī zāli.

Dzer šinšillas maz, taču  būrī vienmēr jābūt tīram ūdenim. Būrī jāievieto arī zobu asināmais akmens, tam nevajadzētu būt lielam. Graužamajam materiālam labi derēs ābeles, bumbiera, liepas, kļavas, bērza, vītola, apses zari; skujkoki neder, jo sveķu un ēterisko eļļu dēļ ir toksiski. Šinšilām patīk arī čiekuri un zīles. Viņas ir aizrautīgas grauzējas, tāpēc jāuzmanās, ka negrauž vadus vai citu plastmasu, kas var nosprostot viņu zarnas.  

Ieteikumi iesācējiem

• Vecums. Vēlams iegādāties šinšillas, kamēr tās vēl ir jaunas, jo tad tās var labāk pieradināt. Sava tramīgā rakstura dēļ tās parasti neiesaka kā mīluļus maziem bērniem.
• Aste. Pirms šinšillas pirkšanas jānovērtē dzīvnieka aste – ja tā visu laiku ir nolaista, tas var liecināt par veselības problēmām. Šinšillas nekādā gadījumā nedrīkst ķert vai stiept aiz astes, viņu aste ir vārīga, stiprāk pavelkot, tā var salūzt!
• Barošana. Jānoskaidro, ar ko dzīvnieciņš barots pirms nonākšanas jūsmājās, tā var izvairīties no liekām veselības problēmām.
• Nakts dzīve. Šinšillas ir aktīvas nakts stundās, pat ja jūs daudz laika veltāt viņām pa dienu.
• Runāšana. Savā starpā šinšillas mēdz sarunāties. Nevietā pārtraukts, dzīvnieciņš var izrādīt savu nepatiku ar skaņām, kas līdzinās šķaudīšanai.
• Brīvība. Ļaujot šinšillai paskraidīt pa istabu, tā vienmēr ir jāuzmana. Zvēriņš var stipri savainoties vai pat aiziet bojā, sagraužot elektrības vadus, paslēpjoties aiz skapja vai pat netīšām izlecot ārā pa logu.