Mūsdienu vakcīnas
Dzīvnieka vakcinācija ir obligāts dzīvnieka veselības aizsardzības pasākums. Tās mērķis ir aktīvas imunitātes izveidošana, kas nepieļauj dzīvnieka saslimšanu. Daudzas slimības, piemēram, trakumsērga, suņu mēris, ir nāvējošas. Tikai ikgadēja vakcinācija spēj pasargāt gan dzīvnieku, gan arī cilvēku. Ar vienu, kaut kad bērnībā veiktu vakcīnu nepietiek!

Daudzi atceras padomju laiku vakcīnas, no kurām sunim sāpēja locītavas, neattīstījās zobi, vai arī viņš slimoja ar tām slimībām, pret kurām bija potēts. Šādas reakcijas izraisīja dzīvo vakcīnu izmantošana. Mūsdienās viss ir kardināli mainījies – dzīvās vakcīnas vairs nelieto. Šodien vakcīnas ir drošas. Mūsdienu vakcīnas satur sīkos fragmentos sadalītus vīrusu apvalkus, kuriem ir noteikta antigēna struktūra. Tie nevar izraisīt dzīvnieka saslimšanu. Tie ierosina tikai leikocītu atbildes reakciju, kas sāk apgūt antigēnās īpašības un izveido jau gatavās antivielas imūnglobulīnu un inducēto leikocītu veidā.

Dzīvnieku īpašniekus bieži uztrauc, ka viena un tā pati vakcīnas deva tiek izmantota gan mazajiem (līdz 1,5 kg smagiem) sunīšiem, gan arī lielajiem suņiem. Vakcīna satur tik daudz antigēnu, lai palīdzētu veidoties lielo suņu imunitātei un nepārsniedz to drošības robežu, kas piemērota mazajiem suņiem.

Pirmā vakcīna dod īslaicīgu efektu, dzīvnieks noteikti ir jārevakcinē. Mīlulis jāvakcinē katru gadu, taču intervālam starp vakcīnām nevajadzētu pārsniegt 1 gadu un divas nedēļas. Ja šis intervāls tomēr pārsniedz 380 dienas, dzīvnieks jāvakcinē atkārtoti pēc mēneša, pretējā gadījumā imunitāte sarūk pēc 5-6 mēnešiem.

Vakcīnas ir bioloģiski preparāti, tās ir jutīgas pret temperatūru. Tām ir jāglabājas 2- 8 grādu temperatūrā, tumšā vietā. Vakcīnai jābūt izņemtai no ledusskapja tieši pirms izmantošanas.

Veterinārārsti iesaka vakcinēt mīluļus ne tikai pret trakumsērgu, bet arī pret citām slimībām, kas arī ir bīstamas mājdzīvnieka veselībai.  

Pirms doties potēt mīluli
Bieži vien par to tiek aizmirsts, taču attārpošana ir ārkārtīgi svarīgs pasākums. Cērmes, pat ja to ir nedaudz, grauj dzīvnieka imunitāti, un atbildes reakcijas uz poti tādā gadījumā var nebūt nemaz. Mājdzīvnieki jāattārpo 4 reizes gadā, obligāti – nedēļu pirms vakcinēšanas.

Ja dzīvnieks nav vesels, vakcinācija ir jāatliek. Arī gadījumā, ja dzīvnieks lieto antibiotikas, vakcināciju var veikt tikai pāris nedēļas pēc medikamentu kursa beigām.

Taču gadījumā, ja saslimst kucēns, ārsti tomēr potē mazuli. Vakcīna ir droša, un jau pēc trim nedēļām kucēnam sāk veidoties imunitāte. Tik stipra, kā veselam dzīvniekam, tā vēl nebūs. Bet daļa imunitātes tiks apgūta, un mazulis pārcietīs smago saslimšanu vieglāk.  

Alerģiska reakcija
Pēc potes būtu ieteicams kādu laiciņu - pusstundu - pabūt veterinārajā klīnikā, lai redzētu, vai dzīvniekam parādās reakcija vai nē. Retos gadījumos vakcinācija var izraisīt reakciju – paaugstinātu ķermeņa temperatūru, sliktu apetīti, caureju. Šie simptomi pazūd paši, pēc pāris dienām.

Daudz bīstamāks ir anafilaktiskais šoks. Tā pazīmes ir intensīva siekalošanās, gļotādas bālums vai zila nokrāsa, aizdusa. Tādā gadījumā ir jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta. Ja tas uzreiz nav iespējams, dzīvniekam jāiedod kāds antihistamīna preparāts - tavegils, suprastīns, fenkarols.

Dzīvniekiem, kam gadās alerģiska reakcija pret potēm, veterinārārsti iesaka divas dienas pirms potes dot antihistamīna preparātus, kā arī palūgt savu ārstu atzīmēt vakcināciju pasē, ka dzīvnieks ir jutīgs pret vakcīnām.