Zinātnieki tuvplānā nofilmējuši 16 dažādu sugu slapju dzīvnieku – no peles līdz grizli lācim – ūdens izpurināšanu no kažoka, tajā skaitā pētot arī čivavu, labradoru, pūdeli, haskiju un citu šķirņu suņus. Viņi secināja, ka dzīvnieki nevar gaidīt, kamēr spalva pati izžūs, jo tas patērē pārāk daudz ķermeņa siltuma. Piemēram, vidējam (ap 27 kg smagam) sunim, gaidot kažoka izžūšanu, jāpatērē ceturtā daļa no dienā uzņemtajām kalorijām.

Pētnieki arī atklājuši matemātisku saistību starp dzīvnieka ķermeņa apmēru rādiusu un purināšanās biežumu. Jo mazāks dzīvnieks, jo ātrāk un biežāk viņam jāpurinās. Piemēram, 2 cm rādiusā lielai pelei jāpurinās 27 reizes sekundē, lai izžūtu, bet sunim ar rādiusu 20 cm, jāveic „tikai” 4.7 purināšanās reizes sekundē. Tas ir saistīts ar virsmas spriegumu, ar kādu ūdens pilītes turas pie spalvas, un spēku, kas vajadzīgs, lai tās atrautu jeb nopurinātu.

Lai nu kā, pēc pastaigas pavasarīgi lietainā laikā vai dubļu mazgāšanas slapjam sunim jāļauj no sirds izpurināties – tā viņš ātrāk izžūs, un būs mazāks risks saaukstēties!