Šī higiēnas procedūra vismaz trīsreiz nedēļā prasa saimniekam bruņoties ar saņemšanos, pacietību, iecietību, veiklību un mieru, un nekādā gadījumā tai nevajadzētu izvērsties par stīvēšanos un piespiešanu. Lūk, daži praktiski ieteikumi!

•    Pareizie darbarīki. Pirmais solis – zobu birstes un pastas komplektācija. Jāiegādājas speciālas suņu zobu birstes, jo cilvēkiem domātās var saturēt suņa kuņģim kaitīgas vielas, kā arī ir par cietu. Maziem sunīšiem piemērotas uz pirksta uzmaucamās zobu birstes. Suņu zobu pastas pieejamas plašā izvēlē: ar gaļas, vistas, zemesriekstu utt. garšu.

•    Īstais brīdis. Tas nav obligāti no rīta un vakarā, bet tad, kad suns ir labā noskaņojumā un atslābinājies. Un arī tad nedrīkst uzspiest ar varu šo procedūru, jo suns var sadumpoties.

•    Piemērota poza. Pirms sākt zobu birstēšanu, jāpārliecinās, ka „klients” ieņēmis ērtu pozu. Nevajag liekties viņam pāri draudīgā pārākumā – labāk atrasties suņa līmenī, aci pret aci.
 
•    Pārbaudes gājiens. Lai noteiktu, cik suns jūtas aizkaitināts par gaidāmo mutes kopšanas procedūru, ar pirkstu maigi paberzē augšējo zobu rindu un smaganas. Ja reakcija ir ciešama, sunim dod nedaudz palaizīt zobu pastu no pirksta - cerībā, ka tā iegaršosies; tas varētu ļoti atvieglot turpmākos soļus.

•    Visa sāls – tehnikā! Tīrīšanu sāk, paceļot suņa augšlūpu un birstējot priekšzobus 45 grādu leņķī. Tad pāriet uz pārējiem zobiem, ko tīra riņķveida kustībām. Suņa modrību iemidzina, kasot aiz auss, dudinot u.tml.

•    Balva – obligāti. Par varonību zobu pucēšanā suns jāapbalvo – ar kārumu, īpašu uzmanību, pastaigu vai rotaļu.