Ar ko draud nepareiza izvēle?
Kļūdaina izvēle draud, galvenais, ar mīluļa diskomfortu vai pat saslimšanu un nāvi. Pasaulē lielākais tracis ap pretblusu līdzekļiem norisinājās 2008. gadā Amerikā, kad tur sākās masveida mīluļu saslimšanas pēc pretblusu pilienu lietošanas: smagi cieta tūkstošiem suņu un kaķu, no kuriem daļa pat neizdzīvoja. Sašutušie saimnieki pieprasīja varas iestādēm veikt šo līdzekļu sastāva izmeklēšanu. 9 mēnešus ASV Vides aizsardzības dienests (EPA) analizēja neskaitāmus pretblusu līdzekļus, taču galarezultātā nevienu no tiem neaizliedza ražot, tikai pieprasīja uzlabot informāciju uz to etiķetēm. Secinājums bija, ka neviens no šiem līdzekļiem nav dzīvniekiem kaitīgs, ja vien tiek atbilstoši lietots.
Tomēr naivi būtu domāt, ka šajos līdzekļos izmantotā aktīvā viela ir pavisam nekaitīga. Piemēram, joprojām tiek ražotas pretblusu kaklasiksnas ar tādiem spēcīgiem pesticīdiem kā tetrachlorvinphos un propoxur, kas pētījumos atzītas par kaitīgām vielām cilvēka smadzenēm un nervu sistēmai un kas var izraisīt vēzi. Šo vielu nogulsnes no kaklasiksnas var palikt nedēļām uz dzīvnieka spalvas, kā arī vietās, kur tas ir paberzējies – uz paklāja, mēbelēm vai pat bērniem.
Tāpēc tā vietā, lai veikalā ātri paķertu pirmo pretblusu līdzekli, kas lētāks, prātīgāk ir noskaidrot būtiskus jautājumus.
•    Pirmkārt, par aktīvo vielu līdzeklī: tā ir dabīga vai sintētiska, cik toksiska?
•    Vai to var lietot kaķēniem, kucēniem, ļoti veciem vai alerģiskiem dzīvniekiem?
•    Cik ilga ir līdzekļa iedarbība?
•    Vai tas iznīcina tikai pieaugušas blusas, vai arī to oliņas un kūniņas?
•    Vai to ir droši lietot gan sunim, gan kaķim – vai tikai vienas sugas dzīvniekam?

Lietošanas noteikumi – tiešām svarīgi
Bez tiem lietošanas nosacījumiem, kas paredzēti konkrētam līdzeklim, svarīgi ievērot arī vairākus vispārējus noteikumus attiecībā uz pretblusu produktiem – tie nereti uz etiķetēm nemaz nav minēti.
•    Nekad nelietot līdzekli kaķim, kas paredzēts sunim, un otrādi.
•    Nelietot līdzekli kaķēnam vai kucēnam, ja tas nav norādīts kā tiem derīgs.
•    Nelietot vienlaicīgi dažādus līdzekļus, piemēram, pretblusu kakla siksnu un pūderi, jo aktīvās vielas var savā starpā reaģēt un izraisīt mīlulim alerģiju.
Ja, sākot lietot līdzekli, dzīvniekam rodas nervozitāte, alerģiska reakcija vai citi simptomi, nekavējoties tas jāizmazgā no viņa kažoka un jāvēršas pie ārsta. Mīluļa vetārsts, protams, būtu vislabākais konsultants līdzekļa izvēlē.
Aktīvā viela pretblusu līdzeklī var būt tik spēcīga, ka spēj radīt ietekmi arī uz apkārtējiem, ne vien pašu mīluli. Piemēram, zināmi gadījumi, kad kādai grūtniecei palika slikti pēc tam, kad viņa bija savu mīluli izmazgājusi ar pretblusu šampūnu; savukārt, kāds kaķis saslima, kad bija patrinies gar savu draugu suni uzreiz pēc tam, kad sunim bija lietots pretblusu līdzeklis.
Jaunākie vides un veselības aizsardzības speciālistu ieteikumi aicina censties pēc iespējas mazāk lietot ķīmiskos pretblusu līdzekļus, blusu aktīvajā sezonā biežāk uzkopt māju ar putekļusūcēju (savāktos putekļus uzreiz izmetot drošā vietā, ārā), reizi nedēļā mazgāt mīluļu gultasvietas ar karstu ūdeni, pašus dzīvniekus bieži ķemmēt ar blusu jeb utu ķemmēm (tajās ieķērušās blusas visdrošāk ir momentā noslīcināt).
Protams, ne vienmēr ar to pietiks, un tad labāk izvēlēties pretblusu līdzekļus uz dabīgas, blusas atbaidošo ēterisko eļļu, bāzes. Svarīgi sākt tos lietot mazās devās un vērot mīluļa un ģimenes locekļu reakciju – vai kādam nerodas alerģija, kas nereti patiešām novērojama. Var arī lūkoties pēc līdzekļiem, kas satur vielu S-Methoprene jeb „kukaiņu augšanas regulētāju”, kas nav kaitīga cilvēkiem, suņiem un kaķiem, jo iedarbojas tikai uz blusām.
Blusu apkarošana reiz nu ir izrādījusies problēma, kad skaidri nepateiksi, kas ir mazākais ļaunums: paši parazīti vai to iznīdēšanas līdzekļi?