Provocējošā eksperimenta autori, amerikāņu zinātnieki, bija spiesti secināt, ka cilvēki, iespējams, nav spējīgi noteikt, kas ir kas, ja degustē, nezinādami, ko. “Mūsu galvās ir tas priekšstats, ka suņu barība nevarētu garšot labi un ka mēs spētu atšķirt to, bet izrādījās, ka tas tā nav,” paziņoja viens no zinātniekiem Robins Goldšteins. Viņš uzskata, ka degustēšana apliecinājusi: “konteksta ietekme uz garšu un tās novērtējumu ir milzīga” pat tad, kad zinātnieki bija eksperimenta dalībniekus brīdinājuši par suņa barību vienā no paraugiem.
Piedāvātie pieci ēdiena paraugi bija ņemti no dažādu cenu līmeņa produktiem, kas tika pārstrādāti līdz vienādai konsistencei. Dalībnieki nogaršoja šādus paraugus: pīļu aknu un cūku aknu pastēti, divas aknu desas un – Newman’s Own konservēto suņu barību.
Astoņi dalībnieki bija pārliecināti, ka aknu desas bija suņu barība, un četri domāja, ka suņu barība ir aknu desa. Divi gudrinieki pamanījās par suņu barību nodēvēt cūku aknu pastēti no dārgo cenu gala un viens – pīļu aknu pastēti.
Gan dalībnieki, gan zinātnieki pēc eksperimenta bija diezgan apjukuši. Galu galā suņu konservs ir radīts speciāli suņiem, un tā garšai vajadzēja tomēr izcelties no pārējiem produktiem. Vispār jau tas arī izcēlās – 72% to novērtēja kā pastēti ar vissliktāko garšu.