Vai kaķumētra ir „zālīte”?
Kaķumētra (Nepeta cataria) ir Eiropā un arī Latvijā jau gadsimtiem pazīstams daudzgadīgs augs, ko izmanto gan ārstniecībā, gan kā zāļu tēju, gan kā garšvielu. Augs pēc izskata un smaržas ir līdzīgs citai mētrai – melisei jeb cintronmētrai. Tomēr tas satur savu specifisku ēterisku vielu nepetalaktonu, kam ir neparasta iedarbība uz kaķiem.
Šī viela iedarbojas tikai caur ožu – kaķiem acīmredzot deguna gļotādā ir īpaši receptori tās uztverei. Paostot zāli, minči gūst narkotikām līdzīgu ietekmi, kas izraisa viņu uzvedībā dažādas aktivitātes. Piemēram, kaķis sāk laizīt vai košļāt kaķumētru, siekaloties, purināt galvu, trīt vaigus un zodu gar kaut ko, vārtīties un pat lekt gaisā; šo procesu pavada arī murrāšana, ņaudēšana vai rūkšana. Kaķu uzvedība ļoti līdzinās tam, kā viņi izturās pārošanās laikā, jo viela iedarbojas kā mākslīgs seksuālais uzbudinātājs.
Šī psihoseksuālā reakcija ilgst 5-15 minūtes, un pēc tam mincis pret kaķumētru kļūst imūns uz stundu vai ilgāk. Daļa kaķu pat pēc šīs kaifošanas kļūst galīgi miegaini. Varbūt no enerģijas patēriņa, varbūt no tā, ka, kaķumētru apēdot, ir cits efekts – nomierinošs (tādēļ arī iecienīta vakara tēja).

Vēl lielāki individuālisti
Kaķi, kā zināms, ir lieli individuālisti, un šajā jautājumā viņu attieksme ir jo īpaši dalīta. Līdz vismaz sešu mēnešu vecumam kaķēni uz kaķumētru vispār nereaģē. Tāpat arī pavisam veci minči var neuzķerties.
10-30% no pasaules kaķu populācijas kaķumētra nevienā vecumā nerada nekādu interesi. Tas izskaidrojums ar ģenētiku – reakcijas uz kaķumētru kaķis saņem mantojumā no vecākiem. Interesants fakts: kaķi, kuru genofonds radies ģeogrāfiskos apgabalos, kur kaķumētra nav vietējais augs (tā cēlusies Vidusjūras rajonā), piemēram, dienvidaustrumu Āzijā cēlušies kaķi, parasti nereaģē uz šo augu. Vai minci interesēs šī zāle vai ne, vai viņa kaifs būs mērens vai dramatisks – to nosaka gēni.
Lai kādas būtu kaķumētras radītās izpausmes (kas reizēm ir rotaļāšanās ar neredzamu spēļubiedru vai gulēšana uz muguras ar izplestām ķepām un blenšana debesīs), nevajag uztraukties, ka šis augs varētu būt indīgs kaķim – tas ir pavisam nekaitīgs, ja, protams, nepārspīlē ar devām. Ļoti lielos daudzumos patērēta svaiga kaķumētra var izraisīt vemšanu vai caureju, bet tas novērots ļoti reti. Ja nu kaķim tā gadās, tad viņa piekļūšana pie mētras jāierobežo vai jāizslēdz. Starp citu, kaķim neizveidojas atkarība no kaķumētras, un viņš nestaigās pa aizkaru stangām, ja nedabūs devu. Kaķa smadzenes atšķiras no cilvēka.

Kā servēt kaķim viņa zaļo kārumu?
Hemingvejs savam kaķu baram vienmēr bija sagādājis kaķumētras podiņā. Taču vienam vai pāris kaķiem pietiktu ar dažām lapiņām svaigu vai šķipsniņu saberztu žāvētu mētru, ko izkaisa uz grīdas, kaķa guļvietā vai uz mīļākās mantiņas. Nekādā gadījumā nedrīkst to piejaukt viņa ēdienam – tas var izjaukt viņa diētu vai ēšanas paradumus.
Tie saimnieki, kas šādi palutina savu mīluli, atzīst, ka pat parastākajam strīpainim laba šķipsniņa kaķumētras ir tas pats, kas viņa saimniekam rīta kafijas krūze. Ar kaķumētru kaķis var gūt mazliet baudas, uz brīdi pamainīt savu miegaino uzvedību pret draiskošanos, relaksēties. Kaķumētru var izmantot, cenšoties kaķim kaut ko iemācīt, piemēram, ar to var ierīvēt nagu asināmo līdzekli. Vislielākais ieguvums varētu būt slinkajiem istabas kaķiem - ja viņu iecienītu mantiņu iesmaržina ar mētru, minči vismaz pavingros un izkustēsies!