Vienā ritmā ar mūziku
Divi neatkarīgi pētījumi, veikti Sandjego Neirozinātņu institūtā un Hārvardas universitātē, apliecina, ka cilvēki savā atbildes reakcijā uz mūzikas skaņām, kas izpaužas kā kustēšanās ritmā, nav vienīgā suga uz pasaules. Sandjego pētnieki, eksperimentējot ar kakadu Snovbolu (Sniegapika – angliski), atklāja, ka papagailis lieliski izjūt viņam atskaņotās mūzikas ritmu un labprāt savu iespēju robežās uzdejo: kustina galvu, piesit ar kāju un šūpo ķermeni. Eksperimenta ietvaros mūzika tika paātrināta vai palēnināta, un papagailis ikreiz piemēroja savas dejošanas tempu, lai neizkristu no ritma. Par Sniegapikas neapstrīdamu hītu kļuva grupas Backstreet Boys dziesma Everybody.
Ļoti ilgu laiku cilvēki uzskatīja, ka dejošana ir unikāla viņu spēja. Vēlāk tika atklāts, ka cilvēka tuvākie radinieki, šimpanzes un citi pērtiķi, arī prot kustēties mūzikas ritmā. Tāpat arī suņi un kaķi ir zināmā mērā pārņēmuši šo īpašību. Taču attiecībā uz putniem nekādu drošu pierādījumu līdz šim nebija. Patiesībā putni savā dabiskajā vidē nekustas ritmiski skaņu pavadījumā.
Līdz šim zinātnieki vairāk sliecās domāt, ka dejošana ritmā ir cilvēku evolūcijas ceļā iegūta smadzeņu izzināšanas spēja un atbildes reakcija uz mūziku. Taču tagad viņi domā, ka tas tā arī varētu nebūt. Papagaiļu dejošana varētu būt saistīta ar citām spējām, kas viņiem kopīga ar cilvēkiem: vokālo mācīšanos jeb atdarināšanu.

Dejo tie, kas runā?
Savukārt, Hārvardas universitātes zinātnieki veica interesantu pētījumu, analizējot vairāk kā 1000 YouTube videoierakstu ar dejojošiem dzīvniekiem. No šī piemēru klāsta viņi atlasīja tikai 14 papagaiļu sugu un vienu ziloņu sugas pārstāvi, kuri patiešām dejojot trāpīja ritmā. Izskaidrojums tam ir viens – tās ir sugas, kam piemīt vokālās atdarināšanas spējas. Radies likumsakarīgs jautājums: vai šos rezultātus var attiecināt arī uz citām papagaiļu sugām un, vēl plašāk ņemot, uz citām sugām ar vokālās izziņas spējām, kā dziedātājputniem, delfīniem, ziloņiem, valzirgiem un roņiem?
Šie pētījumi par papagaiļiem atklājuši arī jaunu skatījumu uz cilvēka attiecībām ar mūziku. Mūsu smadzeņu pētnieki vēl līdz šim nav tikuši skaidrībā, kāpēc cilvēki vispār rada un priecājas par mūziku, – viņi to atzīst par evolūcijas mīklu. Izvirzītas vairākas teorijas, taču ir maz pierādījumu, kas kādu no tām apstiprinātu. Tā piemēram, tiek apspriesta versija, ka cilvēku muzikālās dotības nav tieši izkoptas, bet gan radušās kā citu izziņas mehānismu blakusprodukts.
Ja ņem vērā ideju, ka putnu sugām atsaucība uz mūzikas ritmu radusies kā vokālās atdarināšanas blakusprodukts, jaunie atklājumi vedina uz ticamu pieņēmumu, ka cilvēka dejošanas entuziasms attīstījies kā blakusprodukts mūsu vokālās atdarināšanas dotībām.
Jebkurā gadījumā – tie, kam mājās ir papagailis, var droši mēģināt kopā uzdejot kādas iecienītas mūzikas pavadījumā! Cerams, jūsu gaumes būs līdzīgas.