Līdz šim zinātnieki uzskatīja: tas, vai dzīvnieks būs vīriešu vai sieviešu dzimuma, noskaidrojas embrija attīstības laikā, kad ģenētiski vai citi faktori dod signālu dzimumdziedzeriem veidoties par sēkliniekiem vai olnīcām. Šie orgāni savukārt izdala hormonus, kas signalizē smadzenēm un reproduktīvajai sistēmai: „Tu esi mātīte (vai tēviņš)”. Uzskatīja, ka cāļu gadījumā šie paši hormoni signalizē tiem audiem, kam jāattīstās par gaiļa vai vistas spalvām un muskuļiem.

Tagad Edinburgas universitātes (Skotijā) zinātnieks Maikls Klintons ar savu atklājumu šo pieņēmumu apgāž. „Šis pētījums ir pilnībā sagrāvis teoriju, ko mēs iepriekš attiecinājām uz dzimuma īpašību nosacījumiem putniem,” zinātnieks apgalvo žurnālā Nature. „Tagad mēs uzskatām, ka galvenie faktori, kas nosaka dzimuma veidošanos, meklējami vīrišķajās un sievišķajās šūnās, un tos nosaka katra dzimuma hromosomu pamata atšķirības.

Pētījumā tika analizēti putni, kuriem puse ķermeņa ir kā vistai – ar smalkāku kaulu uzbūvi, īsu sekstīti un paseksti, bet otra puse – kā gailim, kas atšķiras ar smagnējāku krūšu daļu, spēcīgākiem kauliem, garu seksti un paseksti. Atklājās, ka šiem neparastajiem pusgaiļiem-pusvistām puse ķermeņa ir pilna ar mātītes šūnām, bet otra puse pārsvarā satur tēviņa šūnas. Līdz ar to var teikt, ka putniem dzimuma veidošanās notiek visās ķermeņa šūnās, nevis tikai dzimumdziedzeros. Vīrišķīgās un sievišķīgās šūnas cāļiem nosaka gan spalvu krāsu, gan sekstes un pasekstes garumu.

Bet kāpēc cāļiem ir izveidojusies šāda sistēma, kad dzimuma veidošanos galvenokārt nosaka šūnas, nevis hormoni? Maikls Klintons prāto, ka tā ir vienkāršāka sistēma, nekā zīdītājiem raksturīgā hormonālā sistēma. „Domāju, ka visiem putniem tā varētu piemist, un iespējams, citiem mugurkaulniekiem varētu būt tās elementi,” izsakās zinātnieks.