Visi raksti

Meklēt

Žurku ķēniņš: tā nav pasaka!

Jau viduslaikos bija pazīstami „žurku ķēniņi” – kopā saistītas daudzas žurkas, kas veido vienu briesmīgu dzīvnieku. Vēsturē zināmi ne vairāk par 50 šādiem atradumiem, jaunākais no tiem – Igaunijā.

draugiem.lv

Rekords – 32 žurkas vienā!
Tā saucamais žurku ķēniņš veidojas, kad daudzas žurkas sapinas ar astēm vai paliek nesaraujami saistītas kopā, salīpot ar asinīm, netīrumiem, izkārnījumiem. Dzīvnieki kopā aug lielāki, veidojot vienu milzīgu briesmoni. Līdz šim nav noskaidrots iemesls, kāpēc žurku astes sapinas – vai no haotiskām kustībām, vai arī samudžinās pēc tam, kad sasalušas vai salipušas, žurkām guļot cieši kopā.
Senākās ziņas par šādu žurku ķēniņu nāk no 1564. gada. Tradicionāli šādu zvēru uzskatīja par sliktu zīmi, un, iespējams, ne bez pamata. Žurkas kopš seniem laikiem zināmas kā dažādu slimību, jo sevišķi - mēra, pārnēsātājas, tāpēc loģiski, ka cilvēkiem šāds žurku murskulis asociējās ar nelaimi.
Pavisam varētu būt atrasti tikai 35 – 50 žurku ķēniņi; daži no tiem ir saglabāti un aplūkojami muzejos. 1828. gadā kāda dzirnavnieka kamīnā Vācijā tika atrasts plaši pazīstams mumificējies žurku ķēniņš, kurš sastāvēja no 32 žurkām. Tagad tas aplūkojams Mauritianum muzejā Altenburgā (Tīringenas zeme Vācijā). Simts gadus vēlāk, 1930. gadā, žurku karalis tika uziets Jaunzēlandē – tas bija izveidojies no nepieaugušiem žurkulēniem, kuru astes bija samudžinājis zirga astrs. Žurku ķēniņu atradumi visbiežāk ir saistīti ar Vāciju. Šeit atklāts vairums no žurku ķēniņiem, kā arī pat meža peļu un vāveru murskuļi.

Igauņiem trešais žurku ķēniņš
Visjaunākais žurku ķēniņa atradums kļuva zināms salīdzinoši nesen – 2005. gada janvārī igauņu fermeris Reins Koivs no Saru ciemata uz sava šķūņa smilšainās grīdas ieraudzīja pīkstošu žurku murskuli, kurš nespēja izkustēties, jo bija pa pusei iesalis smiltīs. Fermera dēls šausmās nosita žurkas ar nūju. Pēc tam izpētot izrakto zvēru, fermeris atklāja, ka tas sastāv no 16 žurkām, kuru astes bija sasējušās mezglā, kas saturēja sasalušu zemi. Žurku ķēniņš bija racies uz augšu, izveidojot šauru eju un apberot daļu no savām „galvām” – līdz virszemei bija nonākušas dzīvas tikai 9 žurkas.
Fermeris neko nezināja par žurku ķēniņiem, tomēr saglabāja briesmoni, lai padižotos kaimiņiem. Tikai martā ziņas par to nonāca līdz zinātniekiem, un galu galā Saru žurku ķēniņš tika iekonservēts spirtā un izstādīts Zooloģijas muzejā Tartu. Tiesa, tajā bija palikušas tikai 13 pieaugušas melnās žurkas (7 tēviņi un 6 mātītes). Vienu eksemplāru bija aizmetis pats fermeris, bet divus – nočiepis kāds plēsoņa, iespējams, sesks, atstājot piemiņai mezglā tikai vienu žurkastīti. Interesanti, ka šis nebūt nav pirmais žurku ķēniņš, kas atrasts Igaunijā. Zināmi vēl divi atradumi – ap 1920. un 1970. gadu, par kuriem izplatījušies nostāsti, jo paši dzīvnieki nav saglabāti.
Senāk par žurku ķēniņiem sacerēja pasakas, mūsdienās attiecīgi rada šausmu filmas, bet ja kādam izdodas to tiešām sastapt – var novēlēt tikai saglabāt vēsu prātu un zinātnisku pieeju!

Lasi vēl: Žurka: no kaitnieka par dekoratīvo mīluli

Izlasi vēl

Mijkrēslī putni vairs nesaredz krāsas

Kāpēc Obamas sunim ir sprogaina spalva?

Balto zirgu noslēpums atklāts