Visi raksti

Meklēt

Vislielākais grauzējs un izlutinātākā kapibara

Meksikā kādas ģimenes mīlulis ir pasaulē lielākais grauzējs – kapibara jeb ūdenscūka Keplins Rouzs. Viņš ir kļuvis par pasaulē slavenāko un, iespējams, arī pašu izlutinātāko kapibaru.

draugiem.lv

Milzu kāmis?
Divarpus gadus vecais Keplins Rouzs ir mūsdienu pasaulē lielāko grauzēju – kapibaru – pārstāvis. Kapibaras kā mājas mīluļi ir liels retums, piemēram, ASV dzīvniekmīļi iegādājas tikai apmēram 30 kapibaras gadā. Katrā ziņā tādus apstākļus un tādu lutināšanu, kāda tiek nodrošināta Keplinam, diez vai vēl kāda kapibara izbauda!
Kapibaru dzimtene ir Dienvidamerika, taču Keplins ir dzimis un dzīvo Teksasā. Viņa saimniece Melānija Tipaldosa stāsta, kā tikusi pie neparastā mīluļa, ko daudzi kļūdaini notur par milzu kāmi, lai gan ģenētiski kapibara ir radniecīgāka jūrascūciņām vai šinšillām. „Mēs ar bērniem ceļojām pa Venecuēlu, kur redzējām kapibaras savvaļā. Mūsu gids devās pie tām, paņēma vienu mazuli un iedeva manai meitai to paturēt. Tas viņai radīja uzmācīgu domu par kapibarām, un kad mēs atgriezāmies, viņa turpināja runāt, ka man viena tāda jādabū. Mana meita, kurai ir 29 gadi, mīt dzīvoklī un nevarētu to turēt, bet viņa toties uzstāja, ka man vajagot kapibaru. Mēs iegādājāmies Keplinu 2007. gada jūlijā no kāda audzētāja Teksasā. Viņš bija tikai 11 dienas vecs un svēra divus kilogramus.”

Ūdenscūka atļauta gavēņa ēdienkartē
Tagad Keplins sver 45 kg, bet kapibaras var sasniegt 65 kg svara un izaugt 1,3 m garumā. Viņš ir lieliski iedzīvojies Melānijas Tipaldosas un viņas vīra mājā, un tam ir izveidojusies stingra dienaskārtība. No rīta Keplins pamodina saimnieci un pieprasa savu ikdienišķo brokastu jogurtu. Tad viņam ir vajadzīga vanna. „Viņam patīk ilgi mērcēties siltā vannā, kamēr es gatavojos darbam pie datora,” komentē Tipaldosa. „Viņš tur vaļājas un spēlējas ar mantiņām.”
Pēc vannošanās Keplins, atlaidies dīvānā, sastāda kompāniju saimniecei, kura strādā pie datora. „Ja laiks ir labs, mēs viņu izstumjam ārā, un tur viņam nākas palikt visu dienu un priecāties par saulīti, un ganīties. Viņam ir pieejami divi baseini un dīķis, kur peldēties.”
Ganīšanās un peldēšanās ir nepieciešamība kapibarām, kas savvaļā ir pa pusei ūdensdzīvnieki. Lai izvairītos no plēsoņām, kapibaras mēdz dziļi ienirt, turklāt ūdenī šie dzīvnieki ir daudz graciozāki nekā uz sauszemes. „Uz zemes viņš nav ļoti aktīvs,” Keplinu raksturo saimniece. „Kad viņš ir ūdenī, šķiet, tas ir pavisam cits dzīvnieks. Tur viņš jūtas patiešām vislaimīgākais.” Ne velti kapibaras zinātniskais nosaukums hydrochaeris grieķu valodā nozīmē „ūdenscūka”, bet vārds kapibara Dienvidamerikas indiāņu valodā apzīmē „ganību valdnieku”.
16. gs. katoļu baznīca kapibaru tā daļējās ūdensdzīvnieka dabas dēļ klasificēja kā „zivi” un atzina par piemērotu gavēņa ēdienam, ko katoļi drīkst to lietot uzturā, gavējot 40 dienas līdz Lieldienām. Amerikā kapibaras medī un audzē fermās galvenokārt kvalitatīvās ādas iegūšanai, bet augsti vērtēta ir arī kapibaru gaļa, kas atgādinot cūkgaļu.

Izdod dinozaura skaņas

Kas vēl Keplinam nepieciešams bez ganībām un ūdenstilpnēm? „Viņš ir ļoti prasīgs pēc uzmanības,” atzīst Tipaldosa. „Viņš vienmēr grib būt ar mani un var skaļi pīkstēt savu „īp”, ja zina, ka esmu tuvumā, bet viņš netiek klāt. Viņš seko man pa visu māju un pagalmu un uzskata, ka man jāvēro, kā viņš peldas vai ēd zāli. Viņš krīt panikā, ja nezina, kur esmu palikusi. Kad viņš domā, ka man ir laiks atgriezties mājās no darba, viņš dodas pie vārtiņiem un tur gaida mani.”
Patiesībā kapibaru uzvedība ir ļoti maz aprakstīta, tāpēc Keplins ir iedvesmojis Melāniju Tipaldosu, kurai ir bioloģes izglītība, uzrakstīt grāmatu par kapibaru, kas nesen publicēta. Viņa arī izveidojusi informatīvu mājas lapu gianthamster.com, kurā dalās savā pieredzē, atklāti stāstot arī par grūtībām, kas var sagaidīt kapibaras saimniekus. Piemēram, Keplins viņai ir vairākas reizes nopietni iekodis.
Tomēr visumā Keplins ir ļoti pieradis cilvēkiem un izbauda to sabiedrību, piemēram, garās pastaigās – viņš prot iet pavadā. Viņš arī apguvis dažus trikus, tomēr saimniece nevēlas viņu padarīt par dresētu dzīvnieku. Tipaldosa ir arī atšifrējusi Keplina valodu, kuru dzirdot cilvēki parasti ir ļoti izbrīnīti. „Viņa balss bieži vien tiek kļūdaini pieņemta par kāda putna dziesmu,” saka saimniece. „Kad viņš ir nervozs, tad izdod tādas skaņas kā Juras parka diznozauri. Kad viņš ir laimīgs, tad izklausās pēc Geigera skaitītāja.”
Saimniece domā: Keplins ir kā „grauzēju misionārs”, kas ar savu slaveno personu ļauj cilvēkiem labāk izprast sev līdzīgos. Keplinam ir pat savs profils Facebook ar vairāk kā 3600 draugiem (nav slikti priekš grauzēja!). „Viņš ir pasaulē visizlutinātākais kapibara,” godīgi atzīst Keplina saimniece.
Rīgā arī ir iespējams aplūkot kapibaras zooloģiskajā dārzā, tur mīt Hobits un Dafne ar saviem pēcnācējiem.

Izlasi vēl

Mijkrēslī putni vairs nesaredz krāsas

Kāpēc Obamas sunim ir sprogaina spalva?

Balto zirgu noslēpums atklāts