Visi raksti

Meklēt

III Zīlēšana: pēc mājlopu aknām un citām iekšām

Pierasts, ka ārsti pēc iekšējo orgānu stāvokļa diagnosticē slimības. Taču tas viss sākās jau pirms tūkstošiem gadu, kad senie priesteri pētīja mājlopu iekšas un pēc tām pareģoja nākotni.

draugiem.lv

Pareģošanai izmantoja dažādu mājlopu iekšas: aknas, zarnas, plaušas un citus galvenos orgānus, pēc tam kad dzīvnieks nereti tika upurēts speciālā rituālā. Pirmie šo metodi, ko mūsdienās dēvē par ekstispiciju, sāka pielietot Mezopotāmijas tempļu priesteri. Vēlāk seno romiešu pareģi sāka tulkot zīmes pēc buļļu iekšām un etruski specializējās pareģojumos pēc aitu aknām. Antīkajās kultūrās šis bija viens no galvenajiem zīlēšanas veidiem. Un tajā ir sava patiesība – kā rāda mūsdienu autopsijas, iekšējie orgāni var liecināt par slimībām, saistītām ar nabadzīgu vidi, un tā senajām lopkopju-klejotāju tautām bija svarīga informācija.

Pareģošana pēc aitu un mājputnu aknām izvērtās par atsevišķu metodi – hepatoskopiju jeb hepatomantiju; šīs jomas pareģus dēvēja par haruspeksiem. Romā par labākajiem haruspeksiem uzskatīja etruskus, kas Romas impērijas pirmsākumos apdzīvoja Ertrūrijas reģionu (mūsdienu Toskāna Itālijā) un kur zīlēšana pēc aknām bija zināma pirms romiešiem. Tieši haruspekss Spurinna brīdināja Jūliju Cēzaru par gaidāmo liktenīgo atentātu pret viņu Marta Īdās. Imperators Klaudijs, būdams etrusku students, atklāja speciālu skolu haruspeksiem, kas saglabājās vēl 4.gs. Pēdējais romiešu haruspekss minēts 408. gadā - tas piedāvājis savus pakalpojumus Romai, kad to bija aplencis gotu karaspēks.

Tomēr ne etruski, ne romieši neizgudroja šo zīlēšanas metodi; visticamāk tā nākusi no Babilonijas. Arheoloģiskajos izrakumos atrasts ne mazums aknu maketu, kas izmantoti pareģošanai. Vecākais no tiem ir seno babiloniešu aitas aknas makets no māla (2050 – 1750 g.p. Kr.). Akna bija sadalīta sektoros, katrs no tiem saistīts ar īpašu dievu. Atrodot aknā anomāliju, māla maketā attiecīgā sektorā tika iesprausta koka tapa. Pēc šiem „pierakstiem” tika veikti pareģojumi par pacienta veselības stāvokli.
1877. gadā Itālijā, arot lauku, tika atrasts etrusku aknas modelis no bronzas „Akna no Pjačencas” (2.-3.gs.p. Kr.). Uz šīs dabīga lieluma aitas aknas attēlots debesu modelis ar iegravētiem 40 uzrakstiem, kas sagrupēti 16 sektoros – atbilstoši etrusku dievībām. Faktiski šis vairāk kā 2000 gadus vecais aknas modelis ir viens no pirmajiem eiropiešu medicīniskās astroloģijas horoskopiem.

Lasi vēl: I Zīlēšana: kādus burtus lasa gailis? un II Zīlēšana: putnu lidojums un inaugurācija

Izlasi vēl

Mijkrēslī putni vairs nesaredz krāsas

Kāpēc Obamas sunim ir sprogaina spalva?

Balto zirgu noslēpums atklāts