Visi raksti

Meklēt

II Zīlēšana: putnu lidojums un inaugurācija

Mums Saeimas vēlēšanas sagādā galvassāpes, bet senie romieši šajā ziņā paļāvās uz putniem. Īpaši priesteri, auguri, pēc to lidojuma, dziesmām un citām pazīmēm iztulkoja tautai dievu gribu!

draugiem.lv

323. g.p.Kr. Maķedonijas Aleksandrs, Persijas impērijas sagrāvējs un Indijas iekarotājs, stāvēja pie Babilonijas vārtiem Mezopotāmijā (netālu no mūsdienu Bagdādes Irākā). „Kad Aleksandrs ieradās pie Babilonijas sienām, viņš ieraudzīja riņķojam gaisā daudz kraukļu, kas viens otru knābāja, un daži no tiem nokrita beigti viņa priekšā,” rakstīja grieķu biogrāfs Plūtarhs. Senajā Grieķijā kraukļi bija slikta zīme karaspēkam; un tā arī notika – Aleksandrs Lielais pēkšņi nomira 32 gadu vecumā, viņa nāves cēlonis pēc divu nedēļu slimības palikusi mīkla gadsimtiem ilgi. Inde, gripa, vēdertīfs? Mūsdienās radusies jauna versija – Rietumnīlas drudzis, kura vīrusu pārnēsā putni un kas cilvēka asinīs nonāk ar moskītu kodieniem.

Varbūt kraukļi Aleksandra priekšā mira no vīrusa, taču grieķi zīmes, kas nāca no putniem, uztvēra ārkārtīgi nopietni. Faktiski Senajā Grieķijā un Romā gandrīz neviens svarīgs lēmums netika pieņemts, kamēr putni nebija to „sankcionējuši”. Ornitomantija grieķiem un augurijs romiešiem bija dievu gribas tulkošana galvenokārt pēc putnu dziesmām un lidojuma.
Romā tā kļuva par nacionālo reliģiju, ar ko nodarbojās īpaši priesteri – auguri. Kad pienāca laiks iesvētīt jaunu varas līderi, vienmēr tika sarīkots augurijs, lai būtu droši, ka valdnieks stājas amatā īstajā laikā. No šejienes arī radies termins „inaugurācija” – prezidenta svinīga stāšanās amatā.

Kad vien kādam romiešu valstsvīram bija vajadzīgs dievu apstiprinājums viņa politikai, tas devās pie augura. Augurs parasti noturēja pareģošanas seansu kalna galā. Zīlēšanas laikā liela nozīme tika piešķirta debespusēm; stundai, kad putni dzied; virzienam, kurā tie lido, un vai to maina; putnu sugai; kā arī laika apstākļiem un mākoņu formai. Augurs uzdeva jautājumu un gaidīja no šīm dabas parādībām atbildi. Romieši bija praktiski – necentās zīlēt nākotni, tikai saņemt apstiprinājumu vai noliegumu kādam jautājumam. Pēc daudzu stundu novērošanas, atbilde bija klāt. Slavens augurija piemērs atrodams grieķu eposā „Odiseja” - trīsreiz parādās ērglis, lidojot uz labo pusi, ar beigtu dūju nagos; šī zīme tika iztulkota kā Odiseja atgriešanās mājās un viņa sievas trīs pielūdzēju nāve.

Zīmju bija daudz, piemēram, ja no labās puses lidoja krauklis – tā bija labvēlīga zīme; vai – ja kreisajā pusē parādījās vārna – nelabvēlīga zīme. Mulsina gan fakts, ka grieķiem un romiešiem bija atšķirīgi uzskati par to, kura puse ir labvēlīga: grieķiem tā bija labā, romiešiem – kreisā. Ja ap cilvēku riņķoja putnu bars, tā bija ļoti laba zīme. Taču, ja kāds putns ielidoja mājā, grieķiem tā bija tik slikta vēsts, ka viņi mēdza putnu nožņaugt un pakārt ārpusē pie durvīm - sodot par ļaunumu, ar ko tas draudēja ģimenei. Armijai nelaimes vēsts bija maitu lijas, kas sekoja, – tā bija slepkavošanas zīme; arī kraukļi, vārnas, bezdelīgas bija nelabvēlīgas; savukārt pūces vēstīja uzvaru. Attiecībā uz skaņām, vēsturnieks Plīnijs rakstīja: „No kraukļu saucieniem pati sliktākā ziņa ir žēlabainas gaudas, it kā tie tiktu žņaugti”. Bet pūces dziesmā izšķīra pat deviņas atšķirīgas notis, ko izmantoja pareģošanai.

Lasi arī:I Zīlēšana: kādus burtis lasa gailis? un III Zīlēšana: pēc mājlopu aknām un citām iekšām

Izlasi vēl

Mijkrēslī putni vairs nesaredz krāsas

Kāpēc Obamas sunim ir sprogaina spalva?

Balto zirgu noslēpums atklāts