Visi raksti

Meklēt

Amerikas leģenda – meinkūni

Menas pavalsts jenotveidīgie kaķi jeb meinkūni šobrīd piedzīvo popularitātes bumu visā pasaulē, no Amerikas līdz pat Āzijai. Kaķu šķirnes nosaukumu veido divi vārdi: Maine – viens no ASV štatiem, un coon, kas angliski nozīmē „jenots”.

draugiem.lv

Kam ticēt?
Meinkūns ir viena no Amerikas Savienoto Valstu vecākajām aborigēnajām kaķu šķirnēm, taču, kas ir šo kaķu priekšteči, nav skaidri zināms vēl joprojām. Toties pastāv daudz interesantu un aizraujošu pieņēmumu un pat mītu.

Jenota un kaķa mīla. Pati vecākā leģenda vēstī, ka meinkūns ir kādas kaķenes un jenota mīlas auglis. Šo teoriju nevar pieņemt, jo kaķis un jenots ir pavisam dažādi dzīvnieki, kas pieder dažādām dzimtām. Visdrīzāk salīdzinājumam ar jenotu ir jāpateicas vien brūngani svītrainajam krāsojumam, kas līdzīgs šo meža zvēru kažokam. Interesanti, ka par meinkūniem sauca tikai brūni svītrainos pārstāvjus, pārējo krāsu meinkūnus agrāk dēvēja par Menas pinkainajiem (Maine Shag).

Franču karalienes mīluļi. Otrs mīts ir saistīts ar fanču karalienes Marijas Antuanetes vārdu. Franču revolūcijas laikā viņa esot gribējusi bēgt uz Ameriku. Savas vērtīgās mantas, tajā skaitā arī sešus garspalvainos kaķus, karaliene uzticēja kapteinim Semjuelam Klafam. Pati karaliene uz Ameriku netika, taču kaķiem tas izdevās. Runā, ka, krustojoties ar vietējiem minčiem, radās meinkūni.

Kapteinis un viņa kaķis. Kāds angļu kapteinis Čārlzs Kūns ļoti mīlējis kaķus, un, protams, tie vienmēr ceļoja tam līdzi uz kuģa. Piestājot ārzemju ostās, tai skaitā, Amerikā, kapteinis Kūns vienmēr palaidis savus kaķus pastaigāties. Protams, kaķi neatstāja vienaldzīgas vietējās kaķenes, un drīz pēc šīm romantiskajām pastaigām sāka dzimt skaisti garspalvaini kaķēni. Tolaik Amerikā nebija šādu kaķu, un „Kūna kaķi” – tā dēvēja dīvainos murrātājus, - kļuva ārkārtīgi populāri.  

Slavas līkloči
Tās ir tikai leģendas un minējumi, taču felinologi atzīst, ka meinkūnu kā patstāvīgas, unikālas kaķu šķirnes priekšteči tik tiešām tika ievesti no Eiropas. Tie varētu būt Turcijas Angoras kaķi, Persijas kaķi, Norvēģijas meža kaķi, kas krustojās ar amerikas īsspalvainajiem kaķiem, un rezultātā tika izveidota jauna kaķu šķirne – meinkūns.

Pirmoreiz meinkūns, vārdā Kapteinis Dženks, pieminēts 1861. gadā, un dzīvoja šis kaķis Menas štatā...

Šie skaistie kaķi iekaroja cilvēku sirdis ne tikai ar savu pieticību un draudzīgo raksturu, bet arī ar lielisko žurku ķērāju slavu; žurkas tolaik bija īsta nelaime fermās. Katrs fermeris vēlējās iegādāties meinkūnus. Lielākos un veselīgākos kaķus krustoja, izkopjot arī kaķu labestīgās rakstura īpašības – cilvēkmīlestību, miermīlīgumu. Šos cilvēkus var godam dēvēt par pirmajiem šķirnes audzētājiem.

19. gadsimta vidū Menas kaķus jau pazina visa Amerika, tika rīkotas specializētas izstādes, pirmā no tām bija Maine State Champion Coon Cat. Kaķus sāka eksportēt arī uz Eiropu. Taču 20. gadsimtā meinkūnu popularitāte strauji kritās, modes topa virsotnē bija Persijas kaķi. Tikai 1950. gadā, pateicoties meinkūnu cienītājiem, tika izveidots šķirnes mīļotāju klubs, kura galvenie mērķi bija šķirnes atjaunošana un atgriešana izstādēs. Drīz pēc šī notikuma tika nodibināta meinkūnu audzētāju asociācija un tika reģistrētas pirmās Menas pavalsts jenotveidīgo kaķu audzētavas.  

Lielākais lepnums- aste!
Meinkūni ir vieni no lielākajiem kaķiem, sver 6-10 kg. Dzīvnieki, kas sver vairāk par 10 kg, sastopami reti. Meinkūna spalva ir pusgarspalvaina, tā var būt visdažādākās krāsās. Īpaši populāri ir vienkrāsainie meinkūni – balti, zili, melni, sarkani. Meinkūnu lielākais lepnums ir to jenotveidīgā, kuplā aste, kas ir apmēram vienā garumā ar pārējo kaķa ķermeni. Guļot meinkūns to var aptīt sev apkārt, tā radot sev siltu un noslēgtu vidi.

Kažoka kopšana nav sarežģīta – pāris reizes nedēļā spalva ir kārtīgi jāizķemmē, izmantojot ķemmi ar retiem stariem un suku no dabīgā materiāla. Ķemmējot vēlams izmantot antistatiskos līdzekļus, tas palīdzēs vieglāk izķemmēt mīluli. Meinkūni, kas pastaigājas ārā, met spalvu mazāk un retāk nekā tie, kas visu gadu pavada iekštelpās. Meinkūnu mazgāt vēlams reizi mēnesī, it īpaši – izstāžu kaķus. Meinkūnu specifiska iezīme ir taukaina aste saknes daļā, kas saistīts ar dabīgu spalvas aizsargāšanu (ieeļļošanu) pret slapjumu; tas nav nekas īpašs un ir viegli atrisināms, izmantojot pareizos kosmētiskos līdzekļus.

Meinkūni ir ļoti ērti kaķi. Ar viņiem ir viegli un patīkami sadzīvot. Viņi paliek rotaļīgi visas dzīves garumā, ir labsirdīgi, maigi un mīļi. Meinkūni ir ļoti inteliģenti kaķi. Tie ir arī akurāti - negulšņā uz galdiem un neiezīmē teritoriju. Ja neņem vērā kaķu ieradumu izšļakstīt ūdeni no sava dzeramtrauka, meinkūni ir ideāli mājdzīvnieki! Viņus pat salīdzina ar suni – tik uzticīgs un mīlošs ir šis kaķis. Viņš pacietīgi gaida savu saimnieku, pārnākam no darba mājās, iemācās trikus un labprāt dodas pastaigā pie pavadiņas. Sākumā meinkūns piesaista cilvēkus ar savu nopietno, mežonīgo ārieni, taču galvenā kaķa priekšrocība ir unikālais temperaments, meinkūna smagajam acu skatienam pavisam neatbilstošs!

Izlasi vēl

Mijkrēslī putni vairs nesaredz krāsas

Kāpēc Obamas sunim ir sprogaina spalva?

Balto zirgu noslēpums atklāts