Visi raksti

Meklēt

Ambra – ļoti vērtīgi kašalota vēmekļi

Ambra šķiet sena, mistiska un dārga viela ar neskaidru izcelsmi. Patiesībā to ražo pasaulē lielākie zobvaļi, kašaloti, un to izmanto kosmētikā arī mūsdienās. Par laimi, kašaloti nav jāmedī tāpēc.

draugiem.lv

Kāpēc kašalotam jāvemj?
Ambra izklausās pēc kaut kā austrumnieciska, smaržīga un smalka, bet patiesībā šī viela ir ļoti tālu no tāda priekšstata. Ambra ir cieta, vaskota, ugunsnedroša substance pelēkā vai melnā krāsā, ko izdala milzīgie jūras kašaloti kā fēces. Bieži vien ambra izveidojusies viņu iekšās tik lielos gabalos, ka tie nespēj pārvietoties pa zarnām un tiek izgrūsti ārā pa muti – tāpēc pelēko ambru mēdz arī dēvēt par kašalota vēmekļiem. Īsti nav noskaidrots, bet uzskata, ka šajā procesā piedalās arī kalmāri, ko kašalots apēdis. Iespējams, viņam ir grūti sagremot kalmāru žokļus, tāpēc gļotāda iekaist, un tās izdalītā sekrēta rezultātā veidojas ambra.

No mēslu smakas līdz jūras aromātam
Svaigi atvemta ambra ir pelēcīga vai melna masa ar nepatīkamu fekāliju smaku. Bet tā kā šie gabali gadiem ilgi peld pa okeānu, uz tiem iedarbojas sāļais ūdens, saule un citi dabas elementi, tie sacietē un izbalē, kā arī iegūst patīkamu, dabisku jūras smaržu, ko parfimēru valodā apzīmē kā „zemes”, „jūras” un „dzīvniecisku” aromātu.
Ambras gabaliem ir noapaļota forma, un tie var svērt desmitiem kilogramu. Viens no lielākajiem „tīrradņiem” tika atrasts 1942. gadā Madeiras krastā – tā svars bija 340 kg! Rokās ambras gabals kļūst mīksts, bet 62 grādu siltumā jau veido dzeltenu vaskainu šķidrumu, kas 100 grādos vienkārši iztvaikos baltos garaiņos. Ambra labi šķīst spirtā un eļļās, bet ne ūdenī.

Olas ar ambru
Ambru var atrast Dienvidamerikas un Austrālijas krastos, un tā, pateicoties savai smaržai, līdzīgi muskusam, kopš seniem laikiem izmantota kosmētikā, sevišķi smaržūdeņos. Senie ķīnieši to dēvēja par „pūķa siekalu aromātu”. Senie ēģiptieši dedzināja ambras gabalus kā vīraku, bet mūsdienu Ēģiptē ambru izmanto cigarešu aromatizēšanā.
Melnā mēra laikā Eiropā valdīja ticējums, ka līdzi nēsāta ambras lodīte var pasargāt no saslimšanas – jo tā nomāca to smaku gaisā, kuru uzskatīja par mēra izcelšanās cēloni. Viduslaikos eiropieši ambru izmantoja arī kā dziedniecības līdzekli pret galvassāpēm, saaukstēšanos, epilepsiju un citām slimībām.
Vēsturiski ambra izmantota arī kā ēdienu garšviela, turklāt bija arī ticējums, ka tai ir seksuāli stimulējoša iedarbība. 17.gs. Anglijas karalim Čārlzam II ambra ar olām bija mīļākais ēdiens.

Ambru var salasīt jūras krastā
Lai iegūtu trānu (vaļa taukus), gaļu, galvā esošo spermacetu saturošo tauku spilvenu un arī ambru, agrāk kašalotus intensīvi medīja, tāpēc mūsdienās šo lielo dzīvnieku, kas var sniegt pat 20 m garumu, ir palicis maz. 1970.-tajos gados tika aizliegta ambras izmantošana parfimērijā, lai pasargātu kašalotus, kas bija kļuvusi par apdraudētu sugu. Tika radīti ambras sintētiskie aizvietotāji, ko pielieto arī tagad.
Tomēr kopš 2005. gada stingrā kontrolē atļauts izmantot arī dabīgo ambru, kas izskalota krastā. Dabīgo ambru pārsvarā izmanto dārgās smaržās, piemēram, to satur Oceans by Nautica. Protams, ja ir gana sabojāta fantāzija, tad, uzsmidzinot šo smaržu, var likties, ka apņem nevis okeāna elpa, bet gan kašalota vēmekļu aromāts...

Izlasi vēl

Mijkrēslī putni vairs nesaredz krāsas

Kāpēc Obamas sunim ir sprogaina spalva?

Balto zirgu noslēpums atklāts