Pieci Būgeri viena vietā
2008. gada vasarā amerikāniete Bīmena Makkinija kļuva par pirmo Dienvidkorejas kompānijas RNL Bio klienti, kas saņēmusi pasaulē pirmo komerciālo suņu klonēšanas pakalpojumu. Sava mīļā, citos medību laukos aizgājušā pitbulterjera Būgera vietā viņa saņēma piecus mazus „būgerīšus”. „Tas ir brīnums!” sieviete spēja tik izdvest un atkārtoja to nepārtraukti. „Jā, es pazīstu jūs! Un jūs pazīstat mani!” viņa priecājās, apkampjot mazuļus, kas gulēja ar vienu no savām surogātmātēm, korejiešu krancīti. Par šo prieku viņa bija kompānijai samaksājusi 50 000 dolāru. Makkinija bija kontaktējusies ar kompāniju jau uzreiz pēc Būgera nāves – viņš nomira ar vēzi 2006. gadā. ASV līdzīga klonēšanas kompānija bija beigusi savu darbību pieprasījuma dēļ (tā bija klonējusi dažus kaķus, bet nespēja klonēt suņus). Būgera saimniece atzina, ka bija īpaši pieķērusies sunim, jo tas bija izglābis viņai dzīvību, kad tai bija uzbrucis suns, trīsreiz lielāks par pašu Būgeru. Incidents beidzās ar to, ka sievietei nācās amputēt kreiso plaukstu, viņai bija arī traumēti kājas nervi un vēders. Ārsti vēlāk rekonstruēja viņas roku, un atveseļošanās laiku viņa pavadīja ratiņkrēslā. Makkinija stāstīja presei, ka Būgers tad izturējies ne kā parasts suns-kompanjons. Viņš esot stūmis viņas ratiņus, kad tiem izbeigusies baterija; ar zobiem nospiežot rokturi, atvēris mājas durvis; palīdzējis viņai novilkt kurpes un zeķes – lai gan viņa nekad neesot to sunim mācījusi. „Visneparastākais Būgerā bija tas, ka viņam piemita unikāla spēja saprast,” atzina saimniece. „ Šķita, ka viņš zina, ka es nevaru izmantot savas rokas.” Scenāriste Makkinija, kas pasniedz drāmu ASV universitātēs, nolēma trīs no klonētajiem suņiem ņemt pie sevis, bet pārējos novēlēt iestādēm, kas tos apmāca pavadīt invalīdus vai vecus cilvēkus. Viņas Kalifornijas mājā vēl mīt pieci suņi un trīs zirgi.

Klonēs arī kamieļus
Kā pirmajai komerciālajai klientei kompānija Makkinijai deva lielu atlaidi, jo turpmāk bija paredzēts par šo pakalpojumu prasīt trīsreiz lielāku cenu, tas ir, 150 000 dolāru. Kompānija bija izvirzījusi mērķi klonēt ap 300 suņiem gadā. Bez tam tā bija ieinteresēta arī kamieļu klonēšanā Tuvo Austrumu klientiem.
2009. gada sākumā kompānija nāca klajā ar sensacionālu paziņojumu par jaunas klonēšanas tehnoloģijas izstrādāšanu, kas ļautu vairākas reizes samazināt šī pakalpojuma cenu. Jaunā tehnoloģija ir daudz uzticamāka, jo izmanto no taukaudiem iegūtas cilmes šūnas, nevis „parastas” šūnas, kā citas metodes. Ar jauno tehnoloģiju RNL Bio bija jau veiksmīgi klonējusi divus bīgla kucēnus.
Šo metodi kompānija gatavojās izmantot, pirmām kārtām, lai klonētu dienesta suņus, kas nes svarīgu labumu sabiedrībai, piemēram, suņus-narkotiku meklētājus lidostās. Firma ir parakstījusi līgumu ar Dienvidkorejas muitu par labāko suņu – narkotiku un sprāgstvielu meklētāju – klonēšanu. Tāpat kompānija jau izpildījusi vairākus suņu klonēšanas komercpasūtījumus.

Īsa vēsture suņu klonēšanā
Pasaulē pirmo suni arī klonēja korejieši – Seulas Nacionālās universitātes zinātnieki 2005. gadā demonstrēja afgāņu kurtu Snupiju, kas aizsāka suņu klonus. Suņus uzskata par visgrūtāk klonējamiem dzīvniekiem to īpašās reproduktīvās bioloģijas dēļ. 2008. gadā zinātnieki pasaulei atklāja, ka Snupijs ir kļuvis par tēvu 10 kucēniem, kas apliecina: klonētiem suņiem ir normāla reproduktīvā sistēma. Mākslīgās apsēklošanas rezultātā divām suņu meitenēm – Bonai un Houpai – piedzima trīs zēni un septiņas meitenes. Viens no kucēniem drīz nomira, taču zinātnieki apgalvo, ka tas ir dabiski, jo normāli iet bojā 30% no kucēniem. Turklāt Bona un Houpa arī ir klonēti suņi (2006.) – ar domu, lai Snupijam būtu piemērotas draudzenes.
2007. gadā korejieši klonēja septiņus kucēnus no Kanādā dzimuša narkotiku un sprāgstvielu meklētāja suņa, labradora. Kucēni izgāja 16 mēnešu ilgu apmācību kursu, ko viņi, pēc ekspertu domām, esot apguvuši ātrāk un veiksmīgāk par parastiem suņiem. Tikai viens no tiem atkrita – ievainojuma dēļ. Pagājušā gadā seši pārējie suņi, kuri visi nosaukti par Topijiem, sāka pildīt savus dienesta pienākumus Korejas muitā.
2008. gadā kāds Japānas suņu apmācības centrs pasūtīja korejiešiem sava izcilā suņa klonēšanu. Tas ir suns ar neparastām spējām saost vēža šūnas. Sešus gadus vecais melnais labradors Marina bija slimības dēļ zaudējusi dzemdi un tādējādi nevarēja atstāt pēcnācējus. Centrs, kas nodarbojas ar suņu trenēšanu saost vēža šūnas, Marinu vērtē kā vienu no pasaulē labākajām „speciālistēm” šajā jomā. Radot viņas klonus, būs iespējams attīstīt un pētīt šo suņu neparasto spēju, kas cilvēkiem ir tik noderīga. 2008. gada vasarā iegūti četri kloni no Marinas.
Varbūt talantīgu dienesta suņu klonēšanu sabiedrība varētu attaisnot. Taču mājas mīluļu „kopēšana”, kas drīzumā varētu uzņemt lielus apgriezienus, gan radījusi plašas diskusijas: vai pieļaujama ģenētiska manipulēšana ar „cilvēka labāko draugu” un vai tas nav iedrošinājums paša cilvēka klonēšanai?