Mums tos vajag!
Pats pēdējais zoo modes kliedziens britiem ir sīkie, durstīgie pundurezīši, kas pēdējā gada laikā iekarojuši lielu un mazu sirdis un tiek meklēti pa valsti kā ar uguni. Ežu kārie ir gatavi gaidīt rindā pat gadu un pieveikt jebkuru attālumu, lai tikai varētu saņemt rokās savu ilggaidīto adataino mīluli. Tā kā viņi ir tik reti un neparasti, cilvēki nekurnēdami maksā par ezīti pat 190 mārciņas. Iemesls tam - visā Lielbritānijā ir sertificēti tikai deviņi pundurežu audzētāji.
Viena no tām ir 36 gadus vecā Bonija Martina, kas ar ežu pavairošanu nodarbojas jau pāris gadus. Viņas īpašumā ir ežu tēvs, Misters Pigs, un dažas ežu mammas, kam divreiz gadā dzimst mazuļi. “ Tēviņi sasniedz dzimumbriedumu piecu mēnešu vecumā, un mātītēm grūtniecības periods ilgst 32-50 dienas,” pieredzē dalās Martina. “Viņiem parasti metienā piedzimst trīs vai četri mazuļi.”
“Viņi ir neticami apķērīgi, un tos var noturēt uz vienas plaukstas,” stāsta audzētāja. “Viņi ir tikpat gudri, kā kāmis vai jūrascūciņa, bet viņiem piemīt arī papildus pārsteigumi un novitātes faktors.”
Pašlaik Britānijā reģistrēti vairāk kā 300 pundurežu. Taču visi nav sajūsmā par šo jauno mīluļu modes vilni. Dzīvnieku eksperti uzskata, ka eži nav pārāk labi mājas mīluļi un ka tiem nepieciešama īpaša kopšana. Viņi arī satraucas, ka šis modes trakums var vilināt cilvēkus savākt savvaļas ežus, kas lielākoties ir aizsargājamo dzīvnieku sarakstā. Daudzās valstīs Eiropas ezi ir aizliegts turēt kā mājdzīvnieku. Dažos ASV štatos nav atļauti arī pundureži.

Amerikāņu izgudrots un radīts
Mājas ezis, dēvēts par Āfrikas pundurezi, ir radies pavisam nesen – pirms apmēram 20 gadiem ASV. Pundurezītis ir Alžīrijas eža un savvaļas Āfrikas pundureža hibrīds. Tas ir aptuveni četras reizes mazāks par Eiropas ezi, sasniedz 12-20 cm garumā un nepilnu kilogramu svarā.
Kopš 1980.tajiem gadiem, kad sākās pundureža pieradināšana, dzīvnieciņš joprojām ir saglabājis daudz no savas dabīgās uzvedības, ieskaitot bailes no plēsoņām un cilvēka, kas liek tam savelties apaļā adatu kamolā. Ja ezītis jau kopš mazotnes tiek radināts pie rokām, viņš izaug drošāks. Vidējais mini ezīšu dzīves ilgums ir 4-6 gadi. Mājas ezīšiem nepieciešams pastāvīgs siltums (vismaz 22 grādi pēc Celsija), un tie nedodas ziemas guļā.
Pundurežu audzēšana nebrīvē ļāvusi attīstīt tiem interesantu krāsojumu. Saskaitītas jau vairāk kā 90 krāsu variācijas, no kurām populārākās ir šokolādes, baltas ( albīni) un pat sārtas nokrāsas eži.

Ko izmaksā eža uzturēšana?
Lai arī ezītis ir mazs, tā uzturēšana šo to izmaksā, kaut arī daļa to saimnieku apgalvo, ka iznāk lētāk nekā uzturēt kaķi. Patiesībā pundurežu saimnieki tos lielākoties baro ar kaķu barību – kas satur daudz olbaltumvielu, maz tauku un ir kvalitatīva. Dabā eži pārtiek no kukaiņiem un tārpiem, tāpēc, atšķirībā no kāmjiem, tiem nepieciešama vistas vai liellopa gaļa, kas neizklausās nemaz tik lēts prieks.
Viena no mini ežu galvenajām priekšrocībām ir tā, ka pa dienu viņi guļ – kā jau nakts dzīvnieki. Saimniekiem, kas strādā, tas ir ļoti izdevīgi. Ezītis vakarā ir izgulējies un var veltīt laiku no darba pārnākušajam apgādniekam. Parasti viņš nesagādā problēmas arī pa nakti. Pareizāk būtu ezi turēt būrītī, taču daļa saimnieku riskē tos palaist brīvsolī. Naktī ezis ir ļoti enerģisks – var noskriet savā skriešanas ritenī pat vairāk par 12 km!
Pundurežu audzētāji, kam jau ir uzkrājusies pieredze, uzskata, ka šim mājas mīlulim ir jāvelta tikpat daudz uzmanības, rūpju un enerģijas, kā citiem, lai būtu laimīgs gan saimnieks, gan ezis.