Visi raksti

Meklēt

Džūlija Robertsa ēd, lūdzas un mīl savus suņus

Jaunās Holivudas filmas „Ēd, lūdzies, mīli” zvaigzne Džūlija Robertsa nekad nav afišējusi savu nepieciešamību pēc suņa kompānijas, lai gan nav bijis tāda laika, kad viņa bez tiem iztiktu.

draugiem.lv

Kā ģimenes locekļi
Plkst. 9.00 netipiskā mājsaimniece, viena no vislabāk pelnošajām Holivudas zvaigznēm, Džūlija Robertsa, kurai 28. oktobrī apritēs 43, pavada uz mašīnu savus piecgadīgos dvīņus, lai vīrs tos aizvestu uz skoliņu. „Jauku dienu!” viņa vēl novēl, pamājot ar roku, kamēr viņai blakus skaļi rej divi viņas „kažokotie bērni” – jauktenītis Mērtls (angliski – Mirte) un melnais labradors Luī. Mērtls ir paņemts no izglābtajiem suņiem, bet Luī ir kāzu dāvana Džūlijai 2004. gadā no viņas vīra, kinooperatora Denija Modera.
Abi suņi ir pilntiesīgi ģimenes locekļi, kas bieži dodas līdzi izbraukumos. Kinozvaigznei pašai ļoti patīk vest suņus pastaigās, lai gan viņa, protams, varētu atļauties algot suņu aukli. Vienīgais šiks, ko viņa nodrošina saviem mīluļiem, esot suņu spa un kažoka sakopšanas pakalpojumi.
Kāzu dāvana Luī gan sākumā izraisīja strīdus jaunā pāra starpā – viņu domas par suņa audzināšanu atšķīrās. Laulības sākumā kaimiņi dzirdēja, ka abi dedzīgi strīdas, kur sunim jādzīvo – dārgajos apartamentos vai uz balkona, kā uzskatīja Moders, kurš bieži zaudēja pacietību ar kucēnu. Taču abi ātri atrada kompromisu, un suņa audzināšana neizvērtās drāmā vai pat laulības šķiršanā. Moders vienkārši spēja ieskaidrot kinozvaigznei, ka viņu rotaļīgais kucēns izaugs par lielu sodību, ja viņi „neiemācīs Luī labas manieres”.
„Mazs, 10 kilogramus smags, Luī pirms astoņarpus gadiem nonāca manās rokās,” atcerējās aktrise kādā no šī gada TV šoviem. „Tagad viņš sver 45 kg. Viņš ir lielisks suns. Iedveš godbijību.”

Nebēdnieks Djego
Pieķeršanās suņiem aktrisei ir kopš bērnības, un šis ieradums ir tik spēcīgs, ka viņa nevēlas no tā atteikties. „Man bija suns Satčmo, ko es mīlēju, kad biju bērns,” Džūlija atcerējās kādā intervijā 2006. gadā. „Tas bija basets un beigās nomira, kā jau visi labie mīluļi. Kad biju jau pieaugusi un pirmo reizi pārcēlos dzīvot uz Ņūmeksiku, es devos uz noklīdušo suņu patversmi un paņēmu tur kādu suni – nebēdnieku Djego, kas ar mani bija 12 gadus. Viņš bija jauktenis un izskatījās pēc veca koijota. Viņš nomira pirms divām vasarām, 2004. gadā, un tas mani satrieca. Viņš bija mans labākais draugs”. Djego bija vācu aitu suņa un haskija krustojums.
Džūlija vēlējās ņemt Djego līdzi, kur vien viņa devās, taču darba dēļ viņai nācās to šad tad atstāt dārgā suņu viesnīcā. Kad Džūlija filmējās komēdijā „Mana labākā drauga kāzas” (1997), jaukā sieviete, kā viņu sāka dēvēt pēc viņas slavenākās lomas, ņēma Djego līdzi uz Čikāgu un rezervēja tam vietu Čikāgas Citizen Canine . Tā bija iestāde augstākās klases mīluļiem par attiecīgu samaksu, taču atbilda viņas drauga vajadzībām. Suņu viesnīcas direktors vēl tagad atceras, ka Džūlija bija stāvējusi rindā kā visi cilvēki un nebija gaidījusi īpašu aptekalēšanu, kas pienāktos kinozvaigznei.

Izlasi vēl

Lords Bairons ar savu ņufu ir šmaucis mīļākās