Lielu popularitāti iemantojis stāsts, kā Līgo dienas pēcpusdienā trīs puiši, šņabīša atmiekšķētām sirdīm, uz Rīgas zoodārzu nogādāja jauku sivēnmeiteni, kura, par godu atvešanas dienai, tika nodēvēta par Līgu. Zoodārza rīcībā nav informācijas, vai svētku ugunskuram sākotnēji nolemtā sivēna apžēlotāji atrada citu uzkožamo Līgo vakara galdam, bet sivēns izrādījās ļoti komunikabls, draudzīgs un krietni izbadējies.
Ievērojot visus priekšrakstus, Līgas veselības stāvoklis tika novērots karantīnas telpās un pēc nepieciešamās vakcinācijas viņa saņēma Eiropas normatīviem atbilstošu identifikācijas zīmi ausī.

Tā kā sivēnmeitene ceļu uz zoodārzu bija mērojusi tramvajā, piesieta saitītē, arī uz jauno mājvietu zoodārza „Lauku sētā” viņai tika piedāvāts doties pašai savām kājām. Kaut ceļā vairākkārt (kad sivēna nodomi nesakrita ar darbinieku nosprausto maršrutu) notika vētraina sadziedāšanās ar Dziesmu svētku dalībniekiem, pārcelšanās noritēja visai raiti. Valmieras Viestura vidusskolas deju kolektīva iedrošināta, cūciņa, iestiprinājusies ar āboliņa salātiem un noskaidrojusi attiecības ar kazlēniem, uzsāka iepazīšanos ar trim pastāvīgajiem „Lauku sētas” cūku aploka iemītniekiem.

Tā kā Līga ir augumā mazāka par saviem jaunajiem kaimiņiem, viņai iekarot savu vietu pie siles neklāsies viegli. Tomēr, ņemot vērā viņas skarbo dzīves pieredzi, šī cīņa viņai varētu būt pa spēkam.
„Lauku sētas” apmeklētāji Laimīgo Līgu varēs atšķirt ne tikai pēc mazāka auguma un salīdzinoši garākas vilnas, bet arī pēc astītes – Līgai vienīgajai tā ir sugai raksturīgā garumā un savīta gredzenā, kā kārtīgai cūkai pienākas.

Starp citu, kopš 7. jūlija vienu no 11. maršruta (Radio iela – Mežaparks) tramvajiem, ar kuru zoodārzā ieradās Līga, tagad rotā izteiksmīgi tīģera attēli un nepārprotams atgādinājums neaizmirst, uz kurieni vasarā jādodas katrai ģimenei. Tīģeris līdzi nav jāved!